Informācija medijiem (03.12.2020.)
LATTA rosina valdībai ieviest vismaz 50% TEN atlaidi, nomainot vecu auto pret jaunāku
Pakļaujoties plašiem sabiedrības iebildumiem Latvijas valdība 2020. gada 9. oktobrī atteicās no transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa ieviešanas. Satiksmes, Finanšu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām brāķētais nodokļa piedāvājums nodots pārstrādāšanai. Kā savā ziņojumā mikroblogošanas vietnē „Twitter” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, „jābūt stimulējošam mehānismam ar ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina”. Latvijas Transportlīdzekļu Tirdzniecības Asociācijas (LATTA) valdes locekļa Alda Čīmas ieskatā Ministru prezidenta izvirzītos uzdevumus var sasniegt, ja ministrijas sāks uzklausīt nozares ekspertu un sabiedrības viedokli.
LATTA piedāvā ieviest transpotlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) atlaides, neatkarīgi no tā vai tiek iegādāts jauns vai lietots automobilis, ja pircējs aizvieto esošo ar vismaz 5 gadus jaunāku auto. Šādā gadījumā aizvietojošā automobiļa īpašniekam tiktu piemērota TEN atlaide 50% apmērā uz tik pilniem gadiem, par cik ir jaunāks aizvietojošais transportlīdzeklis. Turklāt, ja nomainīto novecojušo transportlīdzekli tā īpašnieks pārdotu izvešanai no valsts (eksportā), TEN atlaide tiktu piemērota par vēl papildus 2 gadiem. Latvija nekļūtu par daudzu veco spēkratu pēdējo mājvietu, turklāt pieaugtu eksports, attīstītos tautsaimniecība.
Atsevišķām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju kategorijām, tostarp daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti, pensionāriem LATTA piedāvā iepriekšminēto TEN atlaides apmēru palielināt no 50 līdz 75 procentiem.
A.Čīma izsaka pārliecību, ka LATTA ierosinājumu ieviešana iesaistīs Latvijas auto parka atjaunošanā pircējus ar visdažādāko turības līmeni, darot to videi draudzīgāku. Tas būs prātīgāk salīdzinājumā ar šobrīd vērojamo principu - valdības „burkānu” par videi draudzīga auto iegādi var atļauties saņemt tikai daļa iedzīvotāju, savukārt pārējiem paredzēta „pātaga” par vides piesārņošanu.
Informācija medijiem (06.10.2020.)
Jauns auto nodoklis: vēl vecāki auto un lielāka nabadzība?
Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021. gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem. Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. LATTA valdes loceklis Aldis Čīma norāda, ka videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar „mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli”.
Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020. gada 29. septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 EUR. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 EUR gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.
Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas Savienībā (ES) (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais nevienlīdzīgākais ES. Latvijas iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru lielākoties nabadzības dēļ risina ar lietotu transportlīdzekli. Īpaši tas attiecas uz nabadzības un sociālās atstumtības riskiem vairāk pakļautajiem lauku iedzīvotājiem.
Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki, kas neliecina par Latvijas iedzīvotāju turīguma pieaugumu. Arī mazturīgajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, tādēļ tie arī turpmāk, aplikti ar apjomīgiem nodokļu maksājumiem, ierobežotās rocības dēļ būs spiesti iegādāties pat vēl vecāka izlaiduma gada automobiļus. Šajos apstākļos ar augstu varbūtību transportlīdzekļa reģistrācijas nodoklis kļūs par regresīvu, videi kaitējošu nodokli, kura galvenie maksātāji būs mazturīgie iedzīvotāji. Tātad sagaidāms, ka vēl vairāk tiks pirkti veci un videi kaitīgi transportlīdzekļi, nesasniedzot vides aizsardzības uzlabojumu. Šobrīd tas izskatās pēc budžeta lāpīšanas plāna uz Latvijas mazāk nodrošināto rēķina.
Informācija medijiem (24.10.2019.)
Asociācija: privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa
Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem „Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam”. Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. LATTA valdes loceklis Aldis Čīma pauž bažas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.
Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g. pieaugums par 12,2 procentpunktiem).
No 2018. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem 67 tūkst. vieglajiem automobiļiem 75% bija lietoti (CSDD dati). Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums 2018. gadā veidoja 8,27 gadus. Turklāt jāuzsver, ka pirmoreiz reģistrētie auto kļūst vecāki.
Saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem Latvijā ir ceturtais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars Eiropas Savienībā (28,4%), iedzīvotāju ienākumu sadalījums ir ceturtais nevienlīdzīgākais savienībā. Neraugoties uz nabadzību, Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, kuru risina ar lietotu transportlīdzekli. Lietoti automobiļi ir pieejami, tādēļ tikai 13% lauku iedzīvotāju atzīst nespēju tos atļauties.
Pasaules ekonomikas foruma (WEF) ceļu kvalitātes indeksā Latvija dala zemo 91.-97. vietu ar tādām valstīm kā Kambodža un Ziloņkaula krasts. Tādēļ Latvijā priekšroka tiek dota transportlīdzekļiem, kuri piemēroti smagākiem ekspluatācijas apstākļiem, nevis kompaktiem un dārgiem elektroauto.
Vides aizsardzība ir nozīmīga, taču nav mūsu nācijas vissvarīgākā problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gada pārskatā par Latviju ir atzīts, ka valsts ir bagāta ar mežiem, kas klāj 54% teritorijas, CO2 emisijas uz iedzīvotāju ir zemākas nekā jebkur citur OECD, jo neparasti plaši tiek izmantoti atjaunojamie resursi. Vides snieguma indeksā (EPI), kuru aprēķina Jēlas universitāte sadarbībā ar WEF, Latvija ierindojas 37. vietā, bioloģiskās daudzveidības jomā augstajā 25. vietā starp 180 valstīm.
Saskaņā ar A.Čīmas teikto, valdības iecerētie grozījumi draud ar situāciju, kurā divas trešdaļas vieglo automobili vairs nevarēs atļauties iegādāties. Reģistrētie vecie transportlīdzekļi tiks ilgstoši ekspluatēti līdzīgi kā Kubā, tiesa gan maksājot par tiem nodokļos ievērojami vairāk. Tieši mazturīgo mobilitātei iecerēts uzlikt lielāko slogu, tā Latvijai būs iespēja kļūt par ES valsti ar visnevienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu. Vidusslānim, kas līdz šim varēja atļauties jaunu vai mazlietotu auto, lai iekļautos iepriekšējā budžetā būs jāsamierinās ar gaužām maza izmēra auto ar ierobežotām iespējam Latvijas apstākļos.
Vai, tiecoties aizsargāt salīdzinoši labā stāvoklī esošo Latvijas vidi, valdība ar iecerētajiem plāniem neizraidīs vēl lielu daļu Latvijas iedzīvotāju trimdā uz ārvalstīm? Tur ienākumu līmenis un ceļi ir pietiekami labi, lai Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā noteikto pamatbrīvību pārvietoties īstenotu ar elektroauto. Cik Latvijas iedzīvotāji pēc šo plānu īstenošanas deklarēsies un maksās nodokļus piemēram, Igaunijā, un izmantos vieglo automobili ar kaimiņvalsts numurzīmēm?
LATTA ir transportlīdzekļu tirdzniecības nozares asociācija, kuras mērķis ir pilnveidot normatīvo aktu bāzi, sekmēt tās vienādu izpratni un interpretācijas praksi, veicināt vienlīdzīgu konkurenci. LATTA mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.
Papildus informācija:
Jānis Ozoliņš | LATTA direktors
Mob.:29456285; e-pasts: info@lat-ta.lv
13.03.2019
Informācija medijiem
Asociācija: Ierobežojot skaidras naudas darījumus, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām valstīm
Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” (TA-373). No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES). 3000 EUR (1500 EUR transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma.
Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas jautājumu.
Skaidras naudas darījumu ierobežojumi 15 ES dalībvalstīs nav noteikti vai ir ar augstākiem ierobežojumu sliekšņiem nekā šobrīd Latvijā. No 1. maija Latvijas personu pieļaujamais skaidrās naudas darījuma apjoms, stājoties spēkā grozījumam likumā, būtu 5. zemākais ES, vairākkārt pieaugtu jau pastāvošā ievērojamā plaisa ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Vāciju.
A.Čīmas ieskatā, cerot ar likuma grozījumu papildināt valsts kasi ar 675 tūkst. EUR, valsts nonākot pretrunā EK pētījuma rezultātiem un EK ziņojumam, grasās bezatbildīgi eksperimentēt ar Latvijas starptautisko konkurētspēju. A.Čīma atgādina, ka tikai automobiļu pārdošanas nozare saskaņā ar Eurostat (2017.g. dati) nesa Latvijas uzņēmumiem 1,19 miljardus EUR apgrozījumu. Taču neprognozējams kaitējums tiks nodarīts arī citām nozarēm.