LATVIJAS TRANSPORTLĪD​ZEKĻU TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJA​

       Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2017. gadā Latvijas uzņēmumu neto apgrozījums NACE 2 red. grupā G 451 „Automobiļu pārdošana” veidoja 1,19 miljardus euro, turpretī kaimiņvalstīs Igaunijā 2,47, bet Lietuvā 2,21 miljardus euro, kura daļa ienākumu tiek gūta, iepērkot automašīnas ārvalstīs, strādājot ar ārvalstu pircējiem Latvijā un eksporta tirgos.

     2019. gada 26. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinetā izskatīja likumprojektu (Projekts: TA – 373) „Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai Saeimā 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketē un kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. 

      Eiropas Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un padomei par ierobežojumiem skaidras naudas apritei COM (2018) 483 final (turpmāk – COM 483 final), kurš balstīts uz ECORYS un Eiropas politikas pētījumu centra veikto ietekmes izpēti (turpmāk – ECORYS), kā arī skaidras naudas ierobežošanas jautājumu sabiedrisko apspriešanu ir sniegti secinājumi saistībā ar skaidras naudas darījumu ierobežojumu ieviešanu. Secināts, ka skaidras naudas ierobežojumiem nebūtu ievērojamas ietekmes uz terorisma finansēšanas problēmas mazināšanu. Attiecībā uz skaidras naudas darījumu ierobežojumu efektivitāti cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atzīts, ka vajadzīgs plašāks mērķorientēts pētījums. 

      Svarīgākais COM 483 final secinājums ir, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Šādi atšķirīgi valstu ierobežojumi var arī radīt juridiskas nepilnības, kas ļauj apiet valstīs noteiktās skaidras naudas maksājumu robežvērtības un tādējādi mazina to efektivitāti. Visbeidzot, COM 483 final ir norādīts, ka Eiropas iedzīvotājiem skaidras naudas maksājumu ierobežojumi ir sensitīva tēma un ka daudzi no viņiem iespēju maksāt skaidrā naudā uzskata par vienu no pamatbrīvībām, ko nedrīkstētu nesamērīgi ierobežot. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā Eiropas Komisija neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas jautājumu.

     Kā minēts ECORYS, skaidras naudas darījumu ierobežojumi 15 ES dalībvalstīs vai nu nav noteikti vai ir ar augstākiem darījumu sliekšņiem nekā saskaņā ar Latvijā noteikto tiesisko regulējumu šobrīd. Stājoties spēkā likumprojektam, skaidras naudas darījumu slieksnis saskaņā ar ECORYS datiem Latvijā būtu 5. zemākais ES, turklāt būtiski zemāks nekā Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un citās mums nozīmīgās auto tirdzniecības partnervalstīs/konkurējošās valstīs. Likumprojekta anotācijā ir prognozēta visai pieticīga pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, 675 tūkst. EUR apjomā 2019. gadā un 900 tūkst. EUR turpmākajos trijos gados. Ir aplami uzskatīt, ka vienotā ES tirgus apstākļos, ar likumprojektu pazeminot vēl vairāk nekā līdz šim vienas atsevišķas dalībvalsts – Latvijas – uzņēmēju konkurētspēju faktiskajā ģeogrāfiskajā tirgū, kurš ir ievērojami plašāks nekā Latvija, visās nozarēs ar būtisku skaidras naudas darījumu nozīmīgumu, tiks gūts pozitīvs fiskāls efekts.

    LATTA ieskatā sagatavotais un 2019. gada 26. februārī Latvijas Republikas Ministru kabinetā izskatītais likumprojekts, kurā ietvertās tirgus mehānismu ietekmējošas normas un to realizācija gan tieši, gan arī netieši būtiski ierobežos transportlīdzekļu tirdzniecības nozares konkurenci. 

    LATTA izvērtējot izskatīto likumprojektu vērš uzmanību uz to, ka daudzi transportlīdzekļu tirdzniecības nozares uzņēmumi, lai uzlabotu un racionalizētu savu darbību, kuras, kā ikviena uzņēmēja, virzošais mērķis ir peļņa, aizies no Latvijas tirgus ierobežojoša konkurences tiesiskā regulējuma vadīti.

 
     LATTA iebilst pret šāda likumprojekta apstiprināšanu, kas būtiski mazinās Latvijā vietējo transportlīdzekļu tirdzniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju un radīs priekšnosacījumus uzņēmumu likvidācijai, kā arī pārreģistrācijai uz tādām ES kaimiņvalstīm kā Lietuva un Igaunija. Tātad likumprojektam paredzam pozitīvu fiskālu ietekmi uz citām ES valstīm, kur jau pašlaik likumdošana tik būtiski neierobežo skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē kā Latvijā.

     LATTA aicina atbildīgās valsts institūcijas pilnveidot normatīvos aktus un uzlabot to piemērošanas kārtību tā, lai tie būtu atbilstoši Latvijas tautsaimniecības interesēm, godīgas, brīvas un veselīgas konkurences nosacījumiem ES vienotajā tirgū un tirdzniecībā ar trešajām valstīm, nevis ierobežotu konkurenci. LATTA ir ieinteresēta, lai Latvija kļūtu pievilcīgāka un konkurētspējīgāka transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē gan Eiropā, gan tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

     Ņemot vērā to, ka Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci, aicinām Konkurences padomi izvērtēt likumprojekta atbilstību konkurences tiesību aktu prasībām.